Ko darīt ar zemu asinsspiedienu? Ģimenes ārste: pavēro, kāds ir tavs dzīvesveids

Kā zināms, par normālu uzskata asinsspiedienu 120/80 mm dzīvsudraba staba, ja šie rādītāji krītas, arī pašsajūta pasliktinās.

Par pazeminātu jeb zemu asinsspiedienu uzskata tādu, kas ir zem 90/60 mmHg. Par zemu spiedienu liecina nespēks, reiboņi, galvassāpes, miegainība, atmiņas traucējumi, grūtības koncentrēties, bieži salst kājas un rokas, no rītiem grūti pamosties.

Lasīt vairāk

Astigmatisms nav slimība, atgādina acu ārste

"Esmu bieži dzirdējusi vārdu “astigmatisms”. Nesen kolēģe arī stāstīja par savām redzes problēmām, minot šo vārdu. Kas tas ir?" vaicā lasītāja.

Optometriste Aija Muceniece sāk ar labo ziņu: astigmātisms nav slimība, bet – tieši tāpat kā tuvredzība un tālredzība – viena no acs fizioloģiskajām īpatnībām, ko nosaka staru laušanas veids acī. Astigmatisms nereti kombinējas ar tuvredzību vai tālredzību, taču var izpausties arī kā atsevišķa problēma.

Lasīt vairāk

Zinātnieki brīdina: intensīva sauļošanās šovasar ir teju vai pašnāvība

Zinātnieki brīdina – intensīva sauļošanās, īpaši tik karstā vasarā, kāda ir šī, pielīdzināma teju vai tīšai pašnāvībai vai vismaz nopietnam riskam saslimt ar ādas vēzi.

Katram saprātīgi domājošam cilvēkam būtu jāsaprot, ka tā nav mediķu izgudrota biedēšanas kampaņa! Saules ultravioletais starojums ir tik bīstams, ka zinātniskie pamatojumi lika Pasaules Veselības organizācijai atzīt saules un solāriju starojumu par kancerogēnu.

Lasīt vairāk

Mazkustīgums palielina sirdslēkmes risku - ar pavisam nelielām aktivitātēm no izvairīties

Nav svarīgi, kādas kustības izvēlaties, – ja gribat dzīvot ilgāk, ir svarīgi celties no klubkrēsla un sākt kustēties.

Jūtat sagurumu, tikai iedomājoties vien par iešanu uz sporta klubu vai skriešanu parkā? Tad šīs jums būs labas ziņas. Protams, kaut kas ir jādara, nevar tikai sēdēt uz dīvāna, bet tās var būt pavisam ikdienišķas aktivitātes, kam pievēršaties.

Lasīt vairāk

Sirds un smaganu veselība: vai beidzot pierādīta saistība?

Gadiem ilgi bijušas aizdomas, ka smaganu problēmas ir saistītas ar sirds slimībām un pat viena otru izraisa. Līdz šim tam bija maz pierādījumu, bet nu saistība atklāta.

Jau vairāk nekā gadsimtu medicīna spēlējusies ar domu, ka slikts zobu stāvoklis un asiņojošas smaganas varētu izraisīt sirds slimības. Šīs idejas pamatā ir vienkāršs novērojums, ka abas problēmas bieži vien pastāv vienlaikus. Savulaik pat uzskatīja, ka, izraujot bojātu zobu, var izvairīties no infarkta.

Lasīt vairāk

Kāpēc tik svarīgi uzturā lietot skābpiena produktus?

Skābpiena produkti (ja vien tie ir dabīgi skābēti) satur vērtīgās pienskābās baktērijas. Turklāt skābpiena produktos piena cukurs – laktoze – ir sašķeltā veidā, kas lielai daļai cilvēku atrisina nepatīkamo diskomforta sajūtu vēderā pēc svaiga piena un no tā gatavotu desertu lietošanas, stāsta uztura speciāliste, fizioloģe Baiba Grīnberga.

Pienskābās baktērijas – zarnu dabīgā, labā mikroflora – un to ietekme uz organismu nu jau ilgāku laiku tiek pētīta arī saistībā ar centrālo nervu sistēmu, īpaši galvas smadzenēm.

Lasīt vairāk

Kas ir enzīmi, un kāpēc tie būtu jādzer visiem bez izņēmuma

Enzīmu līdzekļi var noderēt ne tikai tad, ja ir jāuzlabo gremošana. Jaunākie pētījumi liecina, ka tie spēj apturēt visdažādākās sāpes, sadziedēt zarnu traktu, novērst sirds un asinsrites sistēmas problēmas un pat palīdzēt cīņā ar vēzi.

Pieminot vārdu enzīmi, lielākā daļa cilvēku uzreiz iedomājas par mazajām tabletītēm, kuras apēdam pirms maltītēm, lai viss norītais ēdiens tiktu pienācīgi sagremots un mēs neiedzīvotos gremošanas traucējumos, kas izpaužas ar pastiprinātu vēdera pūšanos un gāzu veidošanos. Smagākos gadījumos cilvēkus moka gastroezofageālā atviļņa slimība (GERS), kad kuņģa skābe un ēdiens tiek atgrūsts atpakaļ barības vadā.

Lasīt vairāk

Ko ādai nodara saule un solārijs: ar ādas vēzi Latvijā sirgt arvien jaunāki cilvēki

Latvijā strauji pieaug jaunu cilvēku saslimstība ar ādas vēzi, sākot jau no 35 gadu vecuma, šodien kampaņas "Necepies!", kurā aicinās atbildīgi izturēties pret atrašanos saulē un solārijos, atklāšanā sacīja onkoloģe Dace Baltiņa.

Pēc Baltiņas paustā, tieši jauni cilvēki nereti domā, ka onkoloģiska saslimšanai viņus nevar skart, tomēr statistika liecina, ka Latvijā strauji pieaug saslimstība ar ādas vēzi jau pēc 35 gadu vecuma. Atšķirībā no citu lokāciju vēžiem ādas vēzis var attīstīties jebkurā vecumā, uzsvēra Baltiņa.

Lasīt vairāk

Gaiss lidmašīnās mūs padara slimus: ko patiesībā elpo pasažieri un apkalpe?

Gaiss, ko elpojam lidmašīnā, dažkārt var būt ļoti toksisks, un tas var ietekmēt mūsu veselību. Stjuartes un piloti jau gadiem par to stāstījuši, bet tikai pēc kāda pilota nāves lidsabiedrības beidzot ir spiestas rīkoties.

Ja sūdzaties par hronisku nogurumu, depresiju un Pārkinsona slimībai raksturīgiem nervu sistēmas traucējumiem (un simptomi parādījušies tieši pēc lidošanas), iespējams, esat kļuvuši par upuri visrūpīgāk slēptajam lidsabiedrību noslēpumam – jūs ir skāris aerotoksiskais sindroms.

Lasīt vairāk

10 darbības, kas ļaus izvairīties no insulta

Insults ir salīdzinoši ļoti viegli novēršama slimība, taču iespēja, ka tas jūs potenciāli varētu skart, lielā mērā atkarīga no pasaules reģiona, kurā dzīvojat.

No insulta mirst ļoti daudz cilvēku, taču patiesībā no tā var viegli izvairīties. 90% visu insulta izraisīto nāves gadījumu iemesls bijis kāds no desmit izplatītākajiem riska faktoriem, un, kā liecina apjomīga starptautiska pētījuma rezultāti, tie visi ir mūsu dzīvesveida aspekti, kurus paši varam reāli ietekmēt.

Lasīt vairāk

Sirds slimību īstie cēloņi. Tie atšķiras no vairākkārt dzirdētajiem

Medicīnā joprojām dominē viedoklis, ka sirds slimības izraisa trekns ēdiens, taču kļūst arvien skaidrāks, ka īstais vaininieks ir modernais uzturs kopumā – viss, kas ir iepakots un kam ir ilgs glabāšanas termiņš. Aizvien vairāk zinātnisko pētījumu izceļ divas sirdij kaitīgas lietas – transtaukus un rafinēto cukuru.

Uztura zinātnieks Dr. Džons Mensfīlds, kurš nu jau ir aizsaulē, savā grāmatā "The Six Secrets of Successful Weight Loss", kas iznāca 2012. gadā, raksta, ka līdz 19. gadsimta vidum aptaukošanās, diabēts vai koronāro artēriju slimība bija maz izplatīti. Pirmais koronāro artēriju slimības gadījums tika reģistrēts 1912. gadā.

Lasīt vairāk

Biedējošais ādas vēzis: pasargāt ādu no saules stariem

Ir pienācis laiks, kad tā vien gribas izrauties ārpus telpām – ceļošana, pastaigas un dabas baudīšana kopā ar draugiem un ģimeni ir tikai dažas no iespējām, kā baudīt vasaru. Lai aktivitātes brīvā dabā neradītu ādas diskomfortu, ir laicīgi jāsagatavojas.

Vasara ir vēstnesis ne tikai siltam laikam un atvaļinājumu sezonai, bet arī bīstamajiem UV stariem un ādas apdegšanas riskam. Neskaitot jau pazīstamos ādas kairinājuma simptomus – sausa, niezoša vai jutīga āda, vasaras sezonā ir īpaši jādomā par mitrinošu aizsargkrēmu un vitamīnu lietošanu ādas veselības profilaksei un uzlabošanai.

Lasīt vairāk

Sirds un asinsvadu slimības tuvplānā: būtiskākais par veselības aizsardzību un uzlabošanu

Sirds un asinsvadu slimības ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) apkopotā informācija liecina, ka ik gadu šīs slimības izraisa vairāk nekā 17 miljonus nāvju.

Sirds un asinsvadu problēmas parasti rodas neveselīga dzīvesveida dēļ. Lai palīdzētu tavai sirdij būt veselai, kā arī laikus atpazīt problēmas, piedāvājam ielūkoties "Viņa" arhīvā un uzzināt būtiskāko par sirds un asinsvadu veselību.

Lasīt vairāk

Veselībai bīstamās ķīmiskās vielas, kas katru dienu ir mums apkārt

Ķimikālijas ir visos produktos, ko izmantojam vai ēdam, un tās nonāk arī mūsu organismā, pauž Ķīmijas zinātņu doktors, Lietuvas Valsts tiesu medicīnas dienesta Toksikoloģijas laboratorijas vecākais tiesu medicīnas eksperts Nerijus Karlons.

Ķīmiskās vielas ir mūsu dzīves daļa. Cilvēki visbiežāk maldās, domādami, ka ķimikālijas izmanto tikai speciālās laboratorijās vai rūpnīcu ražotnēs. Patiesībā mēs tās lietojam ikdienā un gandrīz visur – gan darbā, gan mājās.

Lasīt vairāk

Veselīga uztura bieds - sāls! Vai tiešām tik kaitīgs, mums stāsta?

Biedēšanu ar sāls kaitīgumu visprātīgāk uztvert vēsā mierā. Vislabāk – neatturoties piešaut ēdienam šķipsniņu sāls.

Dienas laikā mums nevajadzētu uzņemt vairāk par sešiem gramiem sāls – tātad nepilnu tējkaroti. Vēl mazliet, un mēs palielināsim hipertensijas (augsts asinsspiediens) un sirds slimību risku. Vismaz tā apgalvo veselības uzraugi.

Lasīt vairāk